Tomēr uzņēmumi joprojām bieži pieļauj vienu kļūdu, izvēloties izstrādes partneri, galvenais kritērijs kļūst zemākā cena, pieņemot, ka gala rezultāts jebkurā gadījumā būs līdzīgs. No pirmā acu uzmetiena tas šķiet loģiski: funkcionalitāte piedāvājumos izskatās līdzīga, termiņi šķiet pieņemami, savukārt izmaksu atšķirība starp dažādiem izstrādātājiem nereti sasniedz pat vairākus desmitus tūkstošu eiro. Šādā situācijā vēlme optimizēt budžetu šķiet pilnībā saprotama.
Taču tieši šis sākotnējais “ietaupījums” bieži kļūst par iemeslu ievērojami lielākām izmaksām nākotnē.
“Pēdējā laikā arvien biežāk redzu vienu un to pašu situāciju - uzņēmumi izvēlas lētāko izstrādes variantu, lai sākumā ietaupītu budžetu, bet pēc kāda laika tas noved pie vēl lielākām izmaksām. Sākumā šķiet, ka viss darbojas un projekts ir veiksmīgi palaists, taču pēc laika sāk parādīties problēmas, kuru novēršana izmaksā daudz vairāk nekā kvalitatīva izstrāde sākotnēji,” stāsta ZenIS IT projektu vadības nodaļas vadītāja Aleksandra Bautre.
Ilūzija, ka visi izstrādātāji piedāvā vienu un to pašu
Viena no lielākajām IT projektu izvērtēšanas grūtībām ir tā, ka projekta sākumposmā nevar objektīvi novērtēt atšķirību starp kvalitatīvu un nekvalitatīvu tehnisko risinājumu. Komercpiedāvājumos risinājumi nereti šķiet līdzīgi: līdzīgas funkcijas, līdzīgs apraksts un līdzīgs rezultāts. Rodas iespaids, ka atšķiras tikai cena un piegādātāja ambīcijas.
Tomēr būtiskākā atšķirība parasti nav redzama. Tā slēpjas sistēmas iekšējā arhitektūrā, tehniskajos risinājumos, drošībā, izstrādes procesos un tajā, cik kvalitatīvs pamats tiek izveidots produkta ilgtermiņa attīstībai. Tieši šie aspekti nosaka, vai sistēma pēc gada joprojām būs stabila un viegli attīstāma, vai arī katra jauna funkcionalitāte kļūs par sarežģītu, dārgu un riskantu procesu.
“Uz papīra var šķist, ka divi uzņēmumi piedāvā identisku produktu, taču realitātē atšķirība bieži ir milzīga. Pieredzējusi komanda domā par to, kā sistēma darbosies pēc vairākiem gadiem, kā tā tiks uzturēta, papildināta un mērogota, savukārt lētākos projektos ļoti bieži dominē pieeja - galvenais ir ātri nodot projektu,” skaidro Aleksandra.
Kur patiesībā rodas zemākā cena
Zema cena pati par sevi nenozīmē sliktu kvalitāti, tomēr nereti tā tiek panākta uz būtisku procesu un kvalitātes elementu samazināšanas rēķina. Uzņēmums parasti redz gala summu, taču ne vienmēr var novērtēt, no kā šī cena veidojas un kuri būtiski projekta posmi tajā ir iekļauti. Visbiežāk atšķirības slēpjas sistēmas arhitektūras plānošanā, biznesa analīzē, testēšanā un kvalitātes kontrolē, dokumentācijas sagatavošanā, drošības risinājumos, infrastruktūras kvalitātē, DevOps un CI/CD procesos, projektu vadībā, tehniskajā atbalstā un pieredzējušu speciālistu iesaistē.
Šādi kompromisi projekta sākumā bieži šķiet nebūtiski, jo sistēma darbojas un biznesa mērķis, produkta palaišana, ir sasniegts. Taču tieši šajā brīdī sāk veidoties tehniskais parāds, kas ilgtermiņā var būtiski ietekmēt gan uzturēšanas izmaksas, gan sistēmas attīstības iespējas. Rezultātā uzņēmums iegūst šķietami lētāku risinājumu, kas jau no pirmās dienas sevī ietver nākotnes izmaksu risku.
Vienlaikus tehniskais parāds neveidojas tikai nepietiekama budžeta vai lētas izstrādes rezultātā. Nereti to rada arī biznesa prioritātes, laika spiediens, straujas izmaiņas tirgū, ierobežoti resursi vai nepieciešamība īsā laikā sasniegt konkrētus uzņēmuma mērķus. Daudzos gadījumos tas ir apzināts kompromiss starp tehnisko pilnību un biznesa vajadzībām, piemēram, lai ātrāk nonāktu tirgū ar jaunu produktu vai pārbaudītu biznesa idejas dzīvotspēju pirms lielāku investīciju veikšanas.
Piemēram, uzņēmums var izvēlēties ātrāk ieviest produktu tirgū, lai izmantotu labvēlīgu tirgus situāciju, vai arī pēc iespējas ātrāk pārbaudīt jaunas biznesa idejas dzīvotspēju, pirms ieguldīt ievērojamus līdzekļus pilnvērtīga risinājuma izstrādē. Šādos gadījumos daļa tehnisko uzlabojumu tiek atlikta uz vēlāku posmu, apzinoties, ka pie tiem būs jāatgriežas nākotnē. Problēmas sākas brīdī, kad šie kompromisi netiek pārvaldīti un tehniskais parāds turpina uzkrāties. Tad tas no īslaicīga biznesa instrumenta kļūst par šķērsli attīstībai, palielinot izmaksas, sarežģījot izmaiņu ieviešanu un samazinot uzņēmuma spēju ātri pielāgoties jaunām tirgus prasībām.
Tehniskā parāda ietekme nav tikai teorētiska. Tā arvien biežāk atspoguļojas uzņēmumu izmaksās, attīstības tempos un spējā ieviest inovācijas. Saskaņā ar Deloitte 2026. gada Globālo tehnoloģiju līderības pētījumu tehniskais parāds var veidot no 21 % līdz pat 40 % no organizācijas kopējiem IT izdevumiem (1). Citiem vārdiem sakot, būtiska daļa resursu, kurus uzņēmums varētu novirzīt jaunu produktu attīstībai, funkcionalitāšu ieviešanai vai procesu pilnveidošanai, tiek tērēta iepriekš pieņemto tehnisko kompromisu uzturēšanai un novēršanai.
Tehniskā parāda ietekme īpaši spilgti izpaužas produktu attīstības ātrumā. Jo vairāk organizācijā uzkrājas mantotās sistēmas, sarežģītas integrācijas un novecojuši tehnoloģiskie risinājumi, jo vairāk laika komandas velta esošās infrastruktūras uzturēšanai, nevis biznesa attīstībai. Rezultātā samazinās spēja ātri reaģēt uz tirgus izmaiņām, ieviest inovācijas un pielāgoties klientu vajadzībām. Šo tendenci apstiprina arī citi nozares pētījumi. Aptuveni 44 % izstrādātāju atzīst, ka tehniskais parāds, mantotās sistēmas un tehnoloģiskās neefektivitātes ir kļuvušas par iemeslu projektu piegādes termiņu kavējumiem (2). Tas nozīmē, ka tehniskā parāda sekas izjūt ne tikai IT komandas, bet arī biznesa struktūrvienības, kuru iniciatīvas tiek atliktas vai ieviestas vēlāk, nekā sākotnēji plānots.
Bieži vien uzņēmumi tehnisko parādu uztver kā tehnisku problēmu, taču tā ietekme ir daudz plašāka. Brīdī, kad komanda arvien vairāk laika pavada, labojot esošo sistēmu, nevis radot jaunu vērtību klientiem un biznesam, tehniskais parāds kļūst par stratēģisku izaicinājumu visai organizācijai.
Brīdis, kad sākas reālās izmaksas
Pirmajos mēnešos pēc projekta palaišanas problēmas bieži vien nav acīmredzamas, jo sistēma tiek izmantota ierobežotā apjomā, lietotāju skaits vēl nav liels un biznesa procesi ir salīdzinoši vienkārši. Tieši tāpēc uzņēmumiem sākotnēji rodas sajūta, ka izvēle bija veiksmīga un ietaupījums pamatots.
Situācija strauji mainās brīdī, kad uzņēmums sāk augt un līdz ar attīstību pieaug arī prasības pret izmantoto sistēmu. Palielinās lietotāju skaits, tiek ieviestas jaunas funkcionalitātes, rodas nepieciešamība integrēties ar citām platformām un sistēmām, pieaug apstrādājamo datu apjoms, kā arī tiek izvirzītas stingrākas drošības un atbilstības prasības. Vienlaikus mainās arī biznesa procesi, kas pieprasa arvien lielāku elastību no tehnoloģiskā risinājuma. Tieši šajā posmā kļūst redzams, cik kvalitatīvs ir sistēmas tehniskais pamats. Ja arhitektūra nav veidota ar skatu uz nākotni, pat šķietami nelielas izmaiņas sāk prasīt nesamērīgi lielus resursus. Jaunu funkciju ieviešana ieilgst, pieaug kļūdu skaits, integrācijas kļūst sarežģītākas un mazāk stabilas, savukārt izstrādes komanda arvien vairāk laika velta esošo problēmu novēršanai, nevis produkta attīstībai un biznesa mērķu sasniegšanai.
“Ļoti bieži uzņēmumi zaudē naudu nevis pašā izstrādes procesā, bet tieši pēc produkta palaišanas, kad kļūst skaidrs, ka sistēma nav gatava attīstībai. Tajā brīdī sākas nepārtraukti “bugfix”, pārbūves darbi un tehniskie ierobežojumi, kas bremzē biznesu,” norāda Aleksandra.
Slēptās izmaksas, kuras sākumā neviens neredz
Viena no lielākajām problēmām ir tā, ka uzņēmumi ļoti bieži novērtē tikai sākotnējo izstrādes cenu, ignorējot produkta pilnu dzīves ciklu. Patiesībā programmatūras izmaksas neveido tikai tās izstrāde, bet arī:
- uzturēšana;
- infrastruktūra;
- drošības atjauninājumi;
- sistēmas monitorings;
- tehniskais atbalsts;
- jaunu funkciju izstrāde;
- integrāciju uzturēšana;
- kļūdu novēršana;
- sistēmas mērogošana;
- dokumentācijas uzturēšana.
Ja šie aspekti nav paredzēti jau sākumā, uzņēmums agrāk vai vēlāk saskaras ar situāciju, kurā projekta uzturēšanas izmaksas sāk pieaugt daudz straujāk nekā pats bizness. Dažos gadījumos sistēma nonāk līdz punktam, kurā jebkuras izmaiņas kļūst tik sarežģītas, ka ekonomiski izdevīgāk ir visu pārbūvēt no jauna.
“Uzņēmumi bieži jautā, kāpēc viena komanda projektu novērtē ievērojami dārgāk nekā cita. Savukārt pieredzējusi komanda parasti domā ne tikai par pirmo relīzi, bet arī par to, cik šis produkts uzņēmumam izmaksās pēc gada, diviem vai pieciem. Tieši tur arī rodas galvenā atšķirība,” dalās Aleksandra.
Kāpēc kvalitatīva izstrāde maksā vairāk
Pieredzējusi IT komanda nav dārgāka tikai augstākas stundas likmes dēļ. Augstākas izmaksas veido arī procesi, kas nodrošina projekta kvalitāti un prognozējamību ilgtermiņā. Profesionāla pieeja nozīmē ne tikai programmēšanu, bet arī detalizētu biznesa analīzi, pārdomātu sistēmas arhitektūras plānošanu, drošības izvērtēšanu, automatizētu testēšanu un kvalitātes kontroli visos projekta posmos. Tāpat nozīmīgu lomu spēlē DevOps infrastruktūra, CI/CD procesi, dokumentācijas sagatavošana, tehnisko risku pārvaldība un pieredzējusi projektu vadība, kas nodrošina prognozējamu projekta attīstību un samazina iespējamās kļūdas nākotnē.
Ne mazāk svarīga ir arī pašas komandas kompetence un uzņēmuma iekšējā darba kultūra. Spēcīgas IT komandas regulāri investē speciālistu profesionālajā attīstībā, sertifikācijās, infrastruktūrā un jaunāko tehnoloģiju ieviešanā, jo mūsdienu digitālajā vidē kvalitāti vairs nenosaka tikai tas, vai sistēma “strādā”, bet gan tas, cik droši, stabili un efektīvi tā spēj attīstīties ilgtermiņā. Tieši šie faktori arī veido atšķirību starp risinājumu, kas darbojas tikai šodien, un produktu, kas spēj kalpot biznesam daudzus gadus.
“Pareizi organizēts izstrādes process nekad nebūs lēts, jo tajā iesaistīti ne tikai programmētāji, bet arī analītiķi, testētāji, DevOps speciālisti, projektu vadītāji un kvalitātes kontroles procesi. Tieši tas arī nodrošina, ka produkts būs stabils un attīstāms ilgtermiņā,” dalās Aleksandra.
Ko uzņēmums patiesībā iegādājas, izvēloties IT izstrādi
Viena no biežākajām kļūdām IT projektu izvērtēšanā ir koncentrēšanās uz redzamo rezultātu: dizainu, funkcionalitātes sarakstu vai projekta sākotnējo cenu. Tomēr aiz vizuāli redzamās produkta daļas slēpjas daudz būtiskāki faktori. Uzņēmums nepērk tikai kodu vai “gatavu mājaslapu” šodienai, tas iegādājas sistēmas spēju attīstīties kopā ar biznesu arī pēc projekta palaišanas.
“Ļoti svarīgi ir nejaukt interfeisa cenu ar pašas sistēmas vērtību. Bizness nepērk tikai funkcionalitāti šodienai. Bizness pērk iespēju augt, pievienot jaunas funkcijas, saglabāt stabilitāti un kontrolēt procesus arī pēc vairākiem gadiem,” uzsver Aleksandra. Ja šāda pamata nav, digitālais produkts pakāpeniski kļūst nevis par uzņēmuma izaugsmes instrumentu, bet gan par ierobežojumu, kas kavē attīstību un palielina izmaksas ar katru nākamo izmaiņu. Tieši tāpēc vēlme “palaist produktu pēc iespējas ātrāk un lētāk” ne vienmēr nozīmē efektīvāko biznesa lēmumu. Gala rezultātā daudz svarīgāk ir nodrošināt, lai pēc sistēmas palaišanas uzņēmumam nebūtu jāaptur attīstība tikai tāpēc, ka tehniskais pamats nav gatavs tālākai izaugsmei.
Labs tehnoloģiskais pamats nebremzē projekta palaišanu. Gluži pretēji, tas palīdz izvairīties no nākotnes zaudējumiem, samazina tehniskos riskus un ļauj biznesam saglabāt attīstības tempu ilgtermiņā. Tieši tāpēc spēcīga izstrādes komanda maksā nevis tikai par programmēšanas stundām, bet par lēmumiem, kas neizraisa kritiskas problēmas pēc dažiem mēnešiem.
Kvalitatīva izstrāde ir investīcija, nevis izdevumi
Vēlme samazināt projekta izmaksas ir saprotama jebkurā biznesā. Uzņēmumi regulāri meklē veidus, kā efektīvāk izmantot pieejamos resursus, optimizēt budžetu un ātrāk sasniegt rezultātu. Taču IT projektu gadījumā zemākā sākotnējā cena ne vienmēr nozīmē zemākās izmaksas produkta dzīves ciklā.
Digitālie risinājumi nav vienreizējs pirkums. Tie attīstās, tiek papildināti, integrēti ar citām sistēmām, pielāgoti jaunām biznesa prasībām un drošības standartiem. Tāpēc būtiskākais jautājums nav par to, cik izmaksā sistēmas izstrāde šodien, bet gan par to, cik viegli, ātri un prognozējami šo sistēmu būs iespējams attīstīt pēc gada, diviem vai pieciem.
Uzņēmumi, kuri izvēlas vērtēt projektus tikai pēc sākotnējās cenas, bieži vien neapzināti uzņemas papildu riskus nākotnē. Savukārt investīcijas kvalitatīvā arhitektūrā, pārdomātos procesos un profesionālā projektu vadībā ļauj samazināt uzturēšanas izmaksas, paātrināt jaunu funkcionalitāšu ieviešanu un nodrošināt lielāku elastību biznesa izaugsmes laikā.
Mūsdienu konkurences apstākļos tehnoloģiju kvalitāte arvien biežāk nosaka ne tikai sistēmas stabilitāti, bet arī uzņēmuma spēju ieviest inovācijas, pielāgoties tirgus pārmaiņām un saglabāt attīstības tempu. Tieši tāpēc kvalitatīva izstrāde nav stāsts par lielāku budžetu. Tā ir investīcija prognozējamībā, ilgtspējā un uzņēmuma nākotnes iespējās. Kvalitatīva izstrāde sākumā var prasīt lielākas investīcijas, taču ilgtermiņā tā ļauj uzņēmumam koncentrēties uz attīstību un biznesa mērķiem, nevis nepārtrauktu tehnisko problēmu risināšanu. Tieši tas arī veido atšķirību starp produktu, kas vienkārši darbojas šodien, un produktu, kas palīdz biznesam augt nākotnē.
Raksta eksperte: Aleksandra Bautre (ZenIS IT Projektu vadības nodaļas vadītāja)
Projektu vadības eksperte ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi finanšu pakalpojumu, banku un kriptovalūtu nozarēs, tostarp ar starptautisku pieredzi liela mēroga transformācijas, digitalizācijas un atbilstības iniciatīvu vadībā. Specializējas projektu pārvaldībā, biznesa analīzē, lietotāju pieņemšanas testēšanā (UAT) un starpfunkcionālu komandu vadībā Agile, Waterfall un hibrīdās darba vidēs.
Raksta līdzautore: Viktorija Golubova (ZenIS mārketinga vadītāja)
Avoti:
(1) https://statics.teams.cdn.office.net/evergreen-assets/safelinks/2/atp-safelinks.html
(2) https://www.itpro.com/software/development/clunky-tech-is-costing-developers-20-working-days-a-year-these-are-the-leading-productivity-drains-impacting-teams
